Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien, 27.aprīlī, sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.
«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.
Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953.gadā.
Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.
Kima un Muna samits ir līdz šim augstākā līmeņa tikšanās Korejas kodoldiplomātijā, un tās nolūks ir sagatavot ļoti gaidīto Kima un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) tikšanos.
Kims norādīja, ka pārkāpt demarkācijas līnijai bijis tik viegli, ka tas licis viņam nobrīnīties, kādēļ tam bijuši nepieciešami tik daudzi gadi.
Miera namā Kims sacīja, ka «nogājis aptuveni 200 metrus, pārņemts ar emocijām», un noradīja Munam, ka Korejas pussalas vēsturē sācies jauns periods.
Ziemeļkorejas līderis arī solīja piedalīties sarunās ar «atklātu, nopietnu un godīgu» prātu.
Iepriekšējie Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderu samiti notika 2000.gadā un 2007.gadā, kad Ziemeļkorejā pie varas atradās Kims Čenirs, bet Dienvidkorejā prezidenta amatu ieņēma attiecīgi Kims Tedžuns un Ļo Muhjuns. Šīs tikšanās tika gaidītas ar lielām cerībām, bet attiecības abu valstu starpā pēc tam pasliktinājās.
Kims norādīja, ka apzinās skepticismu, ko raisīja iepriekšējais samits, un solīja panākt ilgstošu risinājumu.
«Nav svarīgi, cik labu vienošanos vai paziņojumu mēs šeit pieņemsim, ja tas netiks pienācīgi īstenots, (..) tas radīs tikai vilšanos,» sacīja Kims, solot mēģināt attaisnot tautas cerības.
Muns savukārt pauda apbrīnu par Kima «drosmīgo lēmumu» ieiet Dienvidkorejā un pauda cerību, ka tiks panākta drosmīga vienošanās.
«Es domāju, ka mēs abi jūtam smagu nastu uz saviem pleciem,» Muns sacīja Kimam.
Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA piektdien ziņoja, ka Kims «vaļsirdīgi apspriedīs … visus radušos jautājumus, lai uzlabotu Starpkorejas attiecības un sasniegtu mieru, labklājību un Korejas pussalas atkalapvienošanos».
KCNA nepieminēja denuklearizāciju, tomēr Ziemeļkorejas atomieroču arsenāls būs svarīgs temats sarunu darba kārtībā.
Ziemeļkoreja pērn veica sesto un līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu, kā arī izmēģināja starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas spētu sasniegt ASV kontinentālo teritoriju. Šīs darbības pastiprināja saspīlējumu, un Kims un Tramps apmainījās ar personīgiem apvainojumiem un kara draudiem.
Tramps ir pieprasījis Ziemeļkorejas atteikšanos no atomieročiem, un Vašingtona mēģina panākt, lai tas tiktu izdarīts pilnīgā, pārbaudāmā un neatgriezeniskā veidā.
Dienvidkoreja ceturtdien paziņoja, ka Ziemeļkoreejas tehnoloģiskie panākumi kodolieroču un ballistisko raķešu programmās nozīmē to, ka jebkāda vienošanās būs «fundamentāli atšķirīga no denuklearizācijas vienošanām deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā».
«Tas padara šo samitu vēl grūtāku,» reportieriem sacīja Dienvidkorejas prezidenta sekretariāta vadītājs Ims Džunsoks.
Phenjana pieprasa vēl neprecizētas drošības garantijas, lai tās arsenāls tiktu apspriests.
Kad Kims martā apmeklēja Ķīnu, dodoties pirmajā ārzemju vizītē, Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Sjiņhua citēja viņa teikto, ka šis jautājums var tikt atrisināts, ja Seula un Vašingtona veiks «progresīvus un sinhronus pasākumus miera realizācijai.»