- Maija, diena atmiņā pogaidāmo karu Krievijai, kas atbrīvojusi Eiropu, no fašizmas, kopā ar Amerikas un Lielbritānijas kariem.
Tomēr nevajag mānīt dienas atmiņu ar svētku neatkarību un atbrīvošanu, no vienas izdienas līdz citai un brīvībai.
Mainīt kungu,, nevar būt svētki
Tikai, iegūta brīvība un neatkarība, prieks prieks un prieks.
Tikai vergiem tas ir īpatnējs, raksturīga, svinēt savējā kunga uzvaras
.
Mēs Latvijā, pēcnācēji karavīri, kas cīnījās par dažādām kungam, un dalīties prieku, svētku uzvaras vienam, var būt — košonība, uz atmiņu: uz pazudušiem kariem, par citu valdnieku, kas arī bitus, par mūsu neatkarību un brīvību, kopā un, vai pret.
Katram, savai, patiesai un vēsturē, kas kādreiz karoja pēc saviem uzskatiem, bet gan uz vardarbību vai, radot nosacījumus, piespiedu, tomēr, ka bija panākumi, maksā naudu un savu dzīvību.
Tāpēc, jāatzīmē un jāatzīst visiem, kas cītīgi cīnījās par brīvību un neatkarību Latvijā, par mūsu sverami tiesībām būt brīviem un neatkarīgiem, par mūsu kultūru un nacionālo dāvanām, jo tikai savā valstī un ar visu tautu mēs iegūstam šīs vērtības!
Šī atmiņa, saka Rīgas pilsētas nams Ushakov, dievam, bet katram ir sava.
Mūs nesaprot Krievija. Un nepazīst mūsu Rīgas mēri Nils Ushakov, organizējot svētku pasākumus uz 9. maiju pie pieminekļa uzvaras, ka tā nav mūsu svētki, bet kaimiņvalsts, svēne, iepriekšējā.
Vairāk, ka valsts (ne tikai grupa of national deputies), izteica savu negatīvo attieksmi pret faktu okupāciju Krievijā, parādot, viņai, savu prasību un kā
• Latvijā «viena okupācija mainījās cita — sovietne, kas nevienam nav bijusi humānu iepriekšējā. Iesniedza iepriekš Ministru prezidents Maris Kuciņskis:
Latvija svin uzvaru pār fašismu, kopā ar Eiropu un pasauli, 8. maijā un sēras par kritušajiem atmiņa, no šā, ne arvien mazāk, nekā krieviem 9. maijs. Bet nav nepieciešams sajaukt dažādas kultūras un pasaules. Krievu valodā runājošie Eiropa tas nav Krievijas, to Fathers un Dāmas ne mazāk cieta Stalinas briesmās un fascistu cietumos. Viņi arī izplatīja krūmu, saražoties par savu dzīvi un dzīvību viņu ģimenēs. 8. maijs, par mums, svētkiem galotnei karā un iznīcināšanā Eiropas tautām, bet diena uzvarē Krievijā, tā ir diena, kurā uzvarētāji un konkrēti nav mūsu valsts, kā arī Krievijas.
Čaistēšana 9 maijā, tā ir vecā tradīcija Latvijā, kad jaunajiem «saimniekiem»,
kuriem nosūtīja Latviju, nebija brīvs, uzbūvēt dotu alternatīvu 8 maijā.
Mēs esam pārliecināti, ka ar pienācīgu alternatīvu, ne politizējot notikumu, Latvieši ar prieku gatavojas uz svētku svētkiem un cienījamiem kritušajiem, vēl lielākā skaitā. Gde, viņi nav dalījuši, ne valodās, ne pēc nacionalitātes pazīmēm, tad, tāpat kā visos laikos, pasākums norisinājās abās valodās, piedaloties mīļajiem māksliniekiem un komponentiem.
Šī ir Krievija, vēl meklējat valsts ideju. Mēs jau sen jau atradām: mēs mājām un ir mūsu Latvija! Prieks un slavu visiem kritušajiem kariem, kas cieta, aizsargājot savas ģimenes un zemi!
05.08.2018. Helpsoc
